Kas ir sistēmiskā konsultēšana?

Mēs visi dzīvojam dažādās sistēmās – ģimenē, attiecībās privātajā un darba kontekstā, valsts un pasaules līmeņa sistēmās, galu galā mūsu ķermenī ir dažādas sistēmas, kuras savā starpā sadarbojas, lai mēs varētu būt dzīvi. Sistēmas mijiedarbojoties izveido to dalībnieki, tās nav ietekmējamas no ārpuses. Pārmaiņas, kas skar vienu no sistēmas dalībniekiem, lielākā vai mazākā mērā ietekmē pārējos iesaistītos. Katrai sistēmai ir visi nepieciešamie resursi, lai tā varētu funkcionēt maksimāli efektīvi. Taču nereti sistēmas dalībnieku vidū izveidojas komunikācija (komunikācijas musturi), kuri ierobežo sistēmas darbību un rada ciešanas sistēmas locekļiem. Speciālisti, kas apguvuši sistēmisko konsultēšanu, spēj sniegt nepieciešamo atbalstu, lai sistēmā iesaistītie gūtu citu redzējumu, apzinātos savus (aizmirstos) resursus un atrastu savu individuālo risinājumu savai individuālajai situācijai.

Domāt un rīkoties sistēmiski nozīmē uz risināmo jautājumu skatīties plašāk, ņemot vērā kontekstus, mijiedarbību ar apkārtējo vidi un cilvēkiem, indivīda uzvedības, domāšanas un komunikācijas musturus, uzkrāto un paaudzēs mantoto pieredzi, skatījumu uz dzīvi un māku risināt problēmas. Sistēmiskie konsultanti ir apguvuši speciālu izglītības programmu (2,5-3,5 gadi) un trenējušies strādāt sistēmiski, lai sniegtu klientam atbalstu viņa risinājumu meklējumos. Sistēmiskajā konsultēšanā tiek izmantotas īpašas metodes, kas palīdz klientam gūt citu redzējumu situāciju, ko viņš uztver kā problemātisku, un spert soli pārmaiņu virzienā.

Saistībā ar sistēmisko konsultēšanu un psihoterapiju Latvijas kontekstā jāpiemin trīs lietas:
1. Pagājušā gadsimta 50. gados dažāda virziena psihoterapeiti savā darbā secināja, ka bieži vien indivīda grūtības rodas neveselīgas komunikācijas un mijiedarbības rezultātā, tāpēc daudz efektīvāk ir strādāt nevis ar vienu cilvēku, bet ar visu ģimeni. Radās ģimenes psihoterapijas virziens. Savukārt jau 80. gados ģimenes psihoterapijā notika tālāka attīstība. Atziņa, ka procesi, kas notiek ģimenē, attiecināmi uz visām sistēmām ļāva attīstīties sistēmiskajai teorijai un praksei, kas attiecas ne tikai uz darbu ar ģimenēm (indivīdiem un pāriem), bet uz jebkuru sistēmu – gan privātā, gan profesionālā kontekstā. Grāmatā “Sistēmiskā konsultēšana piecās kārtās” iekļautie piemēri sniedz ieskatu sistēmiskās konsultēšanas izmantošanas iespējās. Varbūt ir pienācis laiks arī Latvijai aktīvāk izmantot visu, ko sniedz sistēmiskā pieeja?
2. Latvijā tiek veidota un attīstīta psihoterapijas speciālista profesija, taču, manuprāt, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā sistēmiskie konsultanti. Sistēmiskās konsultēšanas prasmju un metožu apguve ir pirmais solis ceļā uz sistēmiskā psihoterapeita izglītību. Kad šis pirmais solis ir sperts (tā ir izglītība aptuveni 2,5 līdz 3 gadu garumā – gan teorija un prakse, gan supervīzijas un pašpieredze), Vācijas izglītības koncepts piedāvā iegūt sistēmiskā konsultanta sertifikātu. Sistēmiskais konsultants strādā ar indivīdiem, pāriem un ģimenēm, taču arī komandām uzņēmumos, kolektīviem skolās un slimnīcās, bērniem un jauniešiem.
Sistēmisko konsultēšanu savā darbā izmanto pedagogi, psihologi, sociālie darbinieki, psihoterapeiti, mediatori, supervizori, organizāciju un uzņēmumu visu līmeņu vadītāji, personāla vadītāji un attīstības speciālisti, personiskās izaugsmes treneri, konsultanti, mentori un daudzi citi. Turklāt jāuzsver, ka sistēmiskā domāšana un rīcība tieši šobrīd Eiropā tiek augstu novērtēta, ir ļoti pieprasīta un atzīta.
3. Kad es, šīs lapas veidotāja un iepriekšminētās grāmatas tulkotāja, Latvijā stāstu, ka apgūstu sistēmisko konsultēšanu, daudzkārt saņemu saprotošu atbildi: “Aha, zinu, tas ir Helingers!”, ar to domājot vācu ģimenes psihoterapeita Berta Helingera (Bert Hellinger) izstrādāto metodi. Nē, es neapgūstu Helingera metodi! Es vēlos no tās norobežoties tikpat skaidri, kā to jau 2004. gadā paudusi Vācijas sistēmiskā biedrība. (sk. arī Arista fon Šlipes atklāto vēstuli B. Helingeram (latviešu valodā)). Sistēmiskajai konsultēšanai un psihoterapijai nav nekādas saistības ar Berta Helingera metodi, kuru Latvijā mēdz popularizēt kā vienīgo sistēmisko uzstādījumu metodi vai sistēmisko darbu. Sistēmiskā konsultanta nostāja un darba principi pilnībā atšķiras no B. Helingera darba stila, kā par to ikvienam ir iespēja pārliecināties, tīmekļa vietnē youtube.com iepazīstoties ar B. Helingera prezentāciju video ierakstiem un salīdzinot tos ar iepriekš minētajā grāmatā paustajām idejām. Uzstādījumu (izkārtojumu, izvietojumu) metodei ir daudz senākas tradīcijas, tās aizsākumi meklējami psihodrāmā. Sistēmiskajā (ģimenes) psihoterapijā to ieviesa amerikāņu ģimenes psihoterapeite Virdžīnija Satīra ar nosaukumu “skulptūras”. Darbs ar skulptūrām ir tikai viena no sistēmiskajā konsultēšanā un psihoterapijā izmantotajām metodēm.

Vairāk informācijas atradīsiet Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrības mājaslapā.